Laiks vācu valodai (II)
Attiecības ar vācbaltiešiem
Politiskā līmenī mēs nenovērtējām to pienesumu, ko valsts atjaunošanai varētu sniegt vācbaltiešu pēcteči. Mēs savā ziņā atgriezāmies otrajos Ulmaņa laikos, izvirzot par prezidenta kandidātu Gunti Ulmani. Kā zināms, Kārlis Ulmanis nebijai visai draudzīgs attiecībā pret vāciešiem. Mēs negribējām atdot vācbaltiešiem atņemtos īpašumus 1939.gadā. Tā ir atsevišķa tēma par kuru vēl sekos publikācija ar atsaucēm uz Latvijas tiesību ekspertiem.
Vācbaltieši ir vistiešākā un dabiskākā saikne ar Vāciju. 90-to gadu negatīvā pieredze Latvijā ir pamatīgi atvēsinājusi interesi par mūsu valsti. Vismaz man tā šķiet.
Ebreju emigrācija
Mēs pazaudējām daudzus talantīgus cilvēkus no ebreju kopienas, kuri pārvaldīja vācu valodu. Tagad šīs kopienas pamatvaloda ir krievu valoda. Būsim godīgi - bijušās PSRS ebreji nejūtas piederīgi Vācijas ebrejiem. Arī dzīvojot Vācijā, viņi joprojām lieto krievu valodu, kā arī viņu psiholoģiskās saknes balstās uz aizgājušo PSRS laiku.
16.marts un Co
Daudziem vāciešiem nav pieņemama latviešu pozitīvā attieksme pret leģionāriem un visu, kas ar to saistīts. Kā zināms, Vācijā svētku un atceres dienās pie mājām neplīvo nacionālie karogi. Par šo faktu es savulaik izrādīju patiesu izbrīnu, kad vēl atrados sākotnējās integrācijas posmā Vācijā. Nu, kā tas var būt, ka pie jūsu mājām nav karogi? Pie mums Latvijā ir gan. Vāciešiem karogu izkāršana pie mājām asociējas ar nacistisko Vāciju, bet mums tas ir atgādinājums krieviem, ka šeit ir Latvija.
Bruno Rancis